Par Biedrību Domesnes
----------------------------
Jaunumi
----------------------------
Idejas, Projekti
----------------------------
Atradumi
----------------------------
Kuģniecība Latvijā
----------------------------
Literatūra
----------------------------
Mūždien mainīgais Kolkasrags
----------------------------
Kontakti
----------------------------
Citas mājaslapas

info eng. info ger. info rus.

Dendrohronoloģija

Sadarbības partneri

Rīgas brīvostas pārvalde Biedrība Rīgas kuģis Kolkas pagasta pārvalde


Pie Kolkas atrasts Vikingu laikmetā audzis ozols

Dundagas novada Kolkas pagastā esošajā Zēņu dīķī atrasts vairāk nekā pirms tūkstoš gadiem nolūzuša ozola stumbrs. Patiesības labad jāsaka, ka ozols atrasts jau divdesmitā gadsimta sešdesmitajos gados, rokot dīķi Kolkas zvejnieku kolhoza vajadzībām. Kolkas novadpētnieces Baibas Šuvcānes grāmatā „Senais lībiešu ciems Kolka” (2010) var izlasīt, kā toreiz lielo melnozola bluķi pārzāģējuši uz pusēm un mēģinājuši ar traktoru izvilkt. Tas nav izdevies, tāpēc ozols joprojām guļ zem ūdens.

Pagājušā gada vasarā Biedrība Domesnes ieguva ozola koksnes paraugu un nosūtīja to uz Tartu universitātes radiooglekļa laboratoriju aptuvenā vecuma noteikšanai. Tieši pirms Ziemassvētkiem pienāca atbilde – 1130 +/- 60 gadi. Ja pieņem, ka ozola vecums, tam nokrītot, bijis ap 200 gadiem, tad šis koks varētu būt audzis laikā no, aptuveni, 700. līdz 900. gadam, tātad – vikingu kultūras uzplaukuma laikā.

Kādu labumu varētu sniegt Zēņu dīķa ozols?

Protams, melnozola koksnei ir vērtība pašai par sevi, bet, ņemot vērā mainīgos apstākļus, kuros ozols šo gadsimtu laikā atradies un ļoti ilgstošo, kā arī ļoti labas zināšanas prasošo šādas koksnes žāvēšanas procesu, tad tā izcelšana ekonomiskajai izmantošanai drīzāk līdzinātos dārgai avantūrai, jo pat nelielas kļūdas žāvēšanas procesā var izraisīt koksnes plaisāšanu vai pat sadrupšanu.

Zēņu dīķa ozola patiesā vērtība slēpjas tā gadskārtu rakstā. Tas ir kā sava veida svītru kods, kura izpēte nākotnē palīdzētu noskaidrot salīdzinoši precīzu šī ozola augšanas laikā un apkārtnē iegūtu un izgatavotu ozolkoka detaļu vecumu. Turklāt tas ļaus pierādīt, ka koksne šai detaļai iegūta Ziemeļkurzemē, pat ja šī detaļa tiks atrasta citā valstī. Piemēram, izpētot Dānijā, Roskildē atrastos piecus 11. gadsimtā nogremdētos vikingu kuģus, atklājās, ka tikai divi no tiem izgatavoti Dānijā. Divi citi Norvēģijā, bet viens – Īrijā, Dublinas apkārtnē. Īrijā gatavotajam vikingu karakuģim izdevās noteikt pat precīzu izgatavošanas gadu – 1042.

Latvijā ar koksnes gadskārtu datēšanu nodarbojas LU Latvijas vēstures institūta Dendrohronoloģijas laboratorija. Biedrības Domesnes nodoms ir lielāka ozola parauga iegūšana un nosūtīšana tālākai izpētei. Šī izpēte visdrīzāk nesniegs nekādus tūlītējus pārsteidzošus rezultātus, bet tas tomēr būs ieguldījums Latvijas teritorijā atklāto vēsturisko ozolkoka konstrukciju vai to būvelementu sekmīgas datēšanas iespēju nodrošināšanai nākotnē.

Mareks Ieviņš, Biedrība Domesnes