Par Biedrību Domesnes
----------------------------
Jaunumi
----------------------------
Idejas, Projekti
----------------------------
Atradumi
----------------------------
Kuģniecība Latvijā
----------------------------
Literatūra
----------------------------
Mūždien mainīgais Kolkasrags
----------------------------
Kontakti
----------------------------
Citas mājaslapas

info eng. info ger. info rus.

Dendrohronoloģija

Sadarbības partneri

Rīgas brīvostas pārvalde Biedrība Rīgas kuģis Kolkas pagasta pārvalde

Kuģniecības attīstības Latvijā hronoloģija

Arī par igauņu kuģniecības attīstību pirms krustnešu nostiprināšanās, kā arī par citām lietām, kas saistītas ar jūru.
Šī sadaļa šobrīd tiek veidota. 30.03.2014.

900.-750.g.pr.Kr. - Šajā laikā izveidotas tā saucamās velna laivas. Šādi laivas formas akmeņu krāvumu apbedījumi visplašāk izplatīti Gotlandē, bet vairāki sastopami arī Kurzemes ziemeļaustrumos. Šķiet, ka tas ir pats senākais neapšaubāmais apliecinājums kuģniecībai pāri Baltijas jūrai un apkārt Kolkas ragam.[66]

Bīlavu velna laiva
Bīlavu velna laiva.

750 - Saksis Gramatiķis "Dāņu vēsturē" stāsta, ka Brovallas kaujā starp dāņiem un zviedriem dāņu pusē piedalījušies līvi, bet zviedru pusē - kurši. Te pirmo reizi rakstos minēti līvi un kurši.[54]

854 - Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta (801-888) sarakstītajā "Svētā Anskara dzīves aprakstā" minēti kurši (Cori). Šajā aprakstā minēts dāņu iebrukums Kursā, kurš beidzies nesekmīgi. Guvuši uzvaru, viņi (kurši) nogalināja pusi dāņu un pārņēma pusi dāņu flotes, zeltu, sudrabu un citu kara laupījumu.[61]

855 - Nākamajā gadā pēc neveiksmīgā dāņu iebrukuma Kursā, noticis zviedru iebrukums, kas minēts tālāk Rimberta sarakstītajā "Svētā Anskara dzīves aprakstā". Zviedri karaļa Ūlava vadībā nopostījušī Zēburgas (Ezerpils) pili (tagadējā Grobiņā?). Tad pameta savus kuģus un devās uz Apulia (Apoles) pili (tagadējā Lietuvas teritorijā netālu no Latvijas robežas). Apole pēc astoņu dienu cīņas padevās.[61]

Skābaržkalns
Skābaržkalns. Iespējamā Ezerpils (Grobiņa).

ap925 - Kursā tirgojas un siro islandiešu vikings Egils Skalagrimsons un atbrīvo kuršu saņemtos dāņu gūstekņus.[54][62]

ap1035 - Sveju konungs Ulofs sūta savus dēlus uz Zemgali ievākt meslus.[54]

ap1040 - Mērvallas (Nedervalles) rūnakmens Sēdermanlandē (Zviedrijā) stāsta, ka to cēlusi Sigrida par piemiņu savam vīram Svenam, kas bieži ar bagātiem kuģiem braucis uz Zemgali apkārt Kolkasragam.[10][63][69]

Mērvallas rūnakmens
Mērvallas rūnakmens. Kulturmiljöbild - The Swedish National Heritage Board's photographic database.

ap1070 - Brēmenes Ādams savā Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas vēsturē piemin baznīcu Kurzemē, kuru daudzo Dānijas karaļa dāvanu pamudināts cēlis kāds tirgotājs.[64][68]

ap1095 - Brēmenes Ādams savā Hamburgas baznīcas vēsturē nosauc Baltijas jūru un piemin, ka šai jūrai ir arī citi apzīmējumi - Barbaru, Skitu, Austrumu. Citos senos aprakstos atrodami vēl šādi nosaukumi: Venedu, Gotu, Sarmatu, Varjagu, Prūšu, Livoņu, Vācu, Zviedru vai arī vienkārši - Atklātā jūra. Prof. A. Spekke darbā par Baltijas jūras kartēm raksta, ka nosaukumu skaita ziņā Baltijas jūrai pieder pirmā vieta starp pasaules jūrām; šo skaitu papildina arī latviešu poētiskais apzīmējums - Dzintarjūra.[54]

1170 - Dāņu garīdznieks un hronists "Dānijas vēsturē" apraksta kuršu sirojumu Ēlandes salā un divas dienas ilgušo Jarnlokas kauju starp dāņiem un kuršiem. Pirmajā dienā kurši guva ievērojamus panākumus, bet otrajā pieļāva kļūdu un kauju zaudēja.[65]

1184 - Zēgebergas klostera priesteris Meinards kopā ar vācu tirgotājiem ierodas Senlatvijā, sāk lībjiem Īkšķilē sludināt kristīgo (katoļu) ticību un uzceļ tur baznīcu.[46][73]

1197 - Ikšķiles bīskaps Meinards kopā ar zviedru jarlu Birgeru Brūsu, vāciešiem un gotlandiešiem dodas karagājienā pret kuršiem, taču, vētras aizdzīti, piestāj Viruzemē, Igaunijā. Zviedru jarlu interesē tikai laupīšana un meslu ievākšana tāpēc Meinarda iecerētā kristietības sludināšana izgāžas.[74]

1200 - Bīskaps Alberts ar krustnešu karaspēku 23 kuģos ierodas Daugavas grīvā. Lībieši viņiem vairākkārtīgi uzbrūk, bet tad ar frīzu kuģa atbalstu un viltu Albertam izdodas noslēgt mieru.[5][75]

1201 - Pēc Turaidas brāļa Teoderiha uzstājīga lūguma Romas pāvests Innocents, piedraudot ar baznīcas lāstu, aizliedz tirdzniecības nolūkā izmantot Zemgales ostu - Daugmali..[76]

1203 - Atgriežoties no Vācijas ar papildspēkiem, bīskaps Alberts Dānijas karalistes provincē Listerbijā (tagadējās Zviedrijas dienvidos) sastop igauņus no Sāmsalas ar 16 kuģiem, kuri nupat izlaupījuši un nodedzinājuši vietējo baznīcu. Vēlāk krustneši šos pašus sāmsaliešus sastop pie Visbijas Gotlandē un iesaistās ar tiem cīņā. Šajā Indriķa hronikas daļā arī minēti kuršu iebrukumi Zviedrijas un Dānijas karalistu zemēs, kā arī pieminēta kuršu un Sāmsalas igauņu politiskā ietekme Gotlandē - Visbijas pilsoņi negrib iesaistīties krustnešu uzbrukumā igauņiem. Viņi grib sadzīvot mierā un drošībā ar tiem. [77]

1204 - Bruņiniekiem atgriežoties Vācijā, pie Igaunijas krastiem, igauņu uzbrukuma un vētras rezultātā iet bojā vairāki kuģi: viens kristiešu un vismaz viens igauņu.[78]

1210 - 18.aprīlis. Pie Gotlandes ziemeļu krasta notiek kauja starp vācu krustnešiem, kas gribēja atgriezties Vīsbijā, un kuršiem, kurā kurši sakauj krustnešus. Iet bojā 30 bruņinieku. Vairākus gadus vēlāk frīzi ar krustnešiem vēlreiz pie Gotlandes sastop kuršu sirotājus. Šoreiz krustnešiem veicas labāk un viņi sagrābj četrus kuršu sirotājkuģus ar visu laupījumu un atved tos uz Rīgu.[5][9][79]
1210 - 12.-13.jūlijs. Kurši daudzskaitlīgos kuģos ierodas Daugavas grīvā un aplenc Rīgu, lai padzītu vācu krustnešus. Uzbrukuma atvairīšanas dienu - Svētās Margaritas dienu (13.VII) baznīca Rīgā pavēlēja uzskatīt par svinamu dienu.[4][9][80]

1211 - Sāmsalas igauņi ar saviem sirotājkuģiem iebrauc Gaujā līdz Turaidai un noposta Kubeseles draudzi.[81]
1211. - Tajā pašā gadā rietumigauņu apvienotie spēki vēlreiz iebrūk Turaidas novadā. Viņi cieš lielus zaudējumus. Tai skaitā spiesti Gaujā atstāt ap 300 savu sirotājkuģu, tos krustneši aizved uz Rīgu. [82]

1215 - Sāmsalieši siro Gaujas grīvas apkārtnē.[83]
1215. - Notiek sāmsaliešu uzbrukums Daugavgrīvai. Viņi cenšas nobloķēt Daugavas grīvu un Daugavgrīvas ostu nogremdējot ar akmeņiem pildītas laivas, kastes un kuģus. [5][84]
1215. - Krusnešus, kuri 9 kogās no Rīgas dodas uz Vāciju, vētra spiež patverties Sāmsalas piekrastē. Tur viņi piedzīvo spēcīgu sāmsaliešu uzbrukumu un tikai brīnumainā kārtā spēj izglābties. [85]

1216 - Sāmsalieši ar kuģiem pa Salacas upi sasniedz Burtnieka ezeru un izlaupa latgaļu ciemus.[86]

1218 - Sāmsalieši ar kuģiem iebrauc Daugavā un izlaupa Daugavgrīvas apkārtni.[87]

1226 - pavasaris. Sāmsalieši sirojuši Zviedrijā.[88]

1228 - Kurši un zemgaļi ieņem cisteriešu klosteri un pili toreizējās Daugavas grīvas (Vecdaugavas) labajā krastā, apkauj mūkus un pili nodezina.[27]

1263 - Hronikās minēta Līvas osta, tagadējā Liepāja.[12]
1263 - Pirmoreiz minēta osta Winda (Ventspils).[34]

1282 - 8.septembris. Rīga pievienojas Hanzas savienībai.[58]

1323 - Bijusi ļoti barga ziema. To pieminējušas "Latviešu avīzes" vēl 1858. gadā - "visa Baltijas jūra bijaseptiņas nedēļas tā aizsaluse, ka reiznieki no Vāczemes un Zviedru zemes pa ledu nāca uz Rīgu. Uz jūras gastūži bija uzbūvēti".[33]

1341 - Pirmās rakstiskās ziņas par kuģu ienākšanu Ventspils ostā.[15]

1403 - Pastāvējusi zvejnieku brālība. Statūtos teikts, ka pārkāpumu gadījumos brālības biedri bāžami zem tovera. Nosaukti arī šrāgu iesniedzēju vārdi: Asaka, Līkkalis, Naikums un citi.[27]

1458 - Rīgā iebraukuši 28 kuģi ar sāli, ko par trīs reizes dārgāku cenu pārdeva zemniekiem.[35]

1532 - Kurzemes bīskaps dod atļauju Rīgas rātei uzcelt bāku Kolkasragā.[67]

Vecās Kolkasraga bākas drupas
Vecās Kolkasraga bākas drupas.

1536 - Ar šo gadu datētā kartē attēlota bāka Rīgā.[67]

1559 - Anglijas karalienei Elizabetei sniegts ziņojums, ka livonieši 1559.gadā ir sagūstījuši Lībekas kuģus, kuri devušies no Rēveles uz Angliju. Šajos rakstos Livonija ir saukta arī par Lettsland (vēsturnieka V.Biļņina atradums 1939.gadā Londonas valsts arhīvā).[47]

1573 - Ir ļoti barga ziema, Baltijas jūra aizsalusi tik stipri, ka ļaudis vē pa Vasarsvētkiem varējuši iet no Rēveles uz Zviedriju.[27]

1574 - Rīdziniekiem pēc ilgām pūlēm izdodas notvert un sodīt ar nāvi jūras laupītāju Munkenbeku, kas ar savu bandu regulāri uzbrucispreču laivām, aplaupījis tās, bet laiviniekus nogalinājis.[47]

1576 - 23.jūlijs. Kurzemes hercogistes ierēdnis no rīta apstaigājot piekrasti iepretim Tukumam ieraudzījis krastā piedzītu laivveida kuģi ar 20 airētājiem. Kapteinis Asmuss Freze pastāstījis, ka, pildot Dāņu valdnieka rīkojumu, viņš devies aplaupīt un visādi citādi kaitēt Krievijas kuģiem, kas caur Pērnavas un Salacas upju grīvām iebraucot jūrā. Tikko vētra norimšot viņš došoties īstenot pavēli.[40]

1615 - Noslēgts Rīgas rātes un Kurzemes hercoga līgums, ar ko tika ierobežots dažu preču izvedums no Liepājas un Ventspils. līgums bija spēkā līdz 1621.gadam, kad Rīga nonāca Zviedrijas varā. [6]

1621 - 1.augusts. Zviedru spēki ar 160 kuģiem iebrauc Daugavas grīvā un izceļas Mīlgrāvja apkaimē. Pirmie uzbrukumi Rīgai beidzas nesekmīgi tomēr pēc pilsētas tirdzniecības ceļu blokādes 15.septembrī Rīga kapitulē. [72]

1625 - 20.-21.septembris. Pa ceļam no Rīgas uz Stokholmu, lielā vētrā Kolkas raga sēklī avarē desmit zviedru flotes kuģu burinieki "Engeln", "Gustavus", "Maria", "Mars", "Hektor", "Orfeus", "Perseus", "Harboleijonet", "Hannibal" un "Elefanten". Izglābjas tikai četri kuģi: "Stockholm", "Achilles", "Jupiter" un "Apollo". Kopā ar kuģiem zviedri zaudē 936 cilvēkus un 170 lielgabalus. [70]

1638 - Hercogs Jēkabs, uzaicinot holandiešu būvmeistarus, uzsāk kuģu būvi Ventspilī. Ir dokuments "Kuģu rēķini", kurš liecina par kuģu nosaukumiem (tulkojumā): "Puķupods", "Plekste", "Mencas", "Kavalieris", "Laipnība", "Krokodils", "Dāma", "Trīs siļķes", "Valzivs", u.c. Pēdējā minētā kuģa būvei bez visa cita izmantotas arī 31450 naglas un 3365 olektis buru audekla.[28]

1639 - Rīgas ostā iebraukuši 239 kuģi; no tiem 151 - holandiešu, 36 - vācu, 20 - zviedru, 11 - dāņu, trīs norvēģu un septiņi dažādi citi.[47]

1643 - Tiek noslēgts tirdzniecības līgums starp Francijas karali Luiju XIV un Kurzemes hercogu Jēkabu.[26]

1649 - 13.aprīlis. Plūdi aiznes jūrā 200 Rīgas namus.[43]
1649 - Kā apliecina saglabājušās ziņas, Kurzemes hercogs nodevis Anglijai sešus kuģus; ignorējot solījumus, atlīdzība par tiem nav saņemta.[48]

1651 - Ierīko Kurzemes hercoga flotes bāzi Slegres salā (Norvēģijā).[15]
1651 - 25.oktobris. Gambijas grīvā ierodas Kurzemes hercoga Jēkaba fregate "Der Walfisch", bruņota ar 20 lielgabaliem, kapteiņa V. Mollīna vadībā;hercoga pilnvarnieki J. Dēningers un Šulcs tur ieguva īpašumus.[13]

1654 - Kurzemes hercogs Jēkabs valda gan Gambijā, gan Tobago.[48]

1664 - 17.novembris. Hercogs Jēkabs un Anglijas karalis Kārlis II noslēdz līgumu, ka Kurzeme atsakās no kolonijas Gambijā, bet patur tiesības Tobago salā.[45]

1699 - Liepājā uzsāk ostas būvi, pabeidz 1703. gadā.[12]

1738 - Izdots F.Soimonova atlants par Baltijas jūru. [56]

1766 - Pieņem Rīgas loču biedrības pirmos statūtus Biedrība apvienoja Rīgas ostas ločus. [16]

1774 - 1.maijs. Vētra aizskalo Daugavas tiltu un aiznes to jūrā.[44]

1801 - rudens. Pie Kolkasrasga gājis bojā burinieks "Jupiters". Izglābies tikai stūrmanis, kurš 11 dienas pavadījis piesējis sevi pie masta.[70]

1805 - Dibināta pirmā jūrskola Rīgā, pastāvēja 6 gadus. [7]
1805 - 24.septembris. Plosījās briesmīga vētra, sadragāja daudzus kuģus, Dundagas vecā mūra pils trīcēja, un bija jābaidās, ka sagrūs. Daudz ir cilvēku upuru jūrā. Irbes baznīcas ķesteris Spricis drosmīgi izglābis no piekrastē strandējuša kuģa vairākus desmitus cilvēku. [55][70]

1825 - 10.oktobris. Pie Kolkas strandē zviedru burinieks "Louise Wilhelmine". Izglābjas tikai pavārs un stūrmanis. [70]

1830 - 27.maijs. Rīgas ostā ienāk pirmais tvaikonis - zviedru kuģis "Oscar".[3]Pēc citiem datiem 1831. gada 8.jūnijā.[11]Arī 1829. gads[39]

1838 - 16.jūlijs. Uz Kolkas sēkļa strandē amerikāņu divmastu burinieks "Argorij". Komanda izglābjas. Lielāko daļu kravas (dzelzs, kaņepes) izdodas nocelt. [70]

1841 - Krievijas jūras ministrija Daugavā pie Daugavgrīvas cietokšņa uzsāk hidroloģiskos novērojumus.[17]

1849 - Uzcelta Slīteres bāka.[49]

Slīteres bāka
Slīteres bāka.

1852 - Rīgā atklāta upju tvaikoņu satiksme.[59]

1853 - marts. Pie Skultes ledus no jūras iznesis ap 70 t smago Lauču akmeni.[37]

1854 - 4.maijs. Atklāta tvaikonīšu satiksme starp Rīgu un Āgenskalnu.[44]
1854 - Mangaļos būvētais tālbraucējšoneris "Peter Sofia" līdz ar Pabažos ūdenī nolaisto klāja laivu "Wictoria" - pirmie Latvijā zemnieku būvētie burinieki, kuri lielāki par 100 neto reģistra tonnām..[60]
1854 - Krimas kara laikā angļu jūrnieki izdemolē Kolkasraga bākas.[67]

1855 - jūlijs. Krimas kara laikā uzbrūkošās angļu fregates nokļūst Mangaļsalas un, kara sākumā nojauktās, Daugavgrīvas bākas mūra pamatos ierīkotās lielgabalu baterijas krustugunīs. Aizdegas vairāki kuģi un angļi atkāpjas.[67]

1863 - Uzceļ 31,4 m augsto Daugavgrīvas čuguna bāku uz granīta pamatiem. To noposta Pirmajā pasaules karā, bet 1921. gadā uzceļ jaunu, 35,5 m augstu bāku.[29][67]

1864 - vasaras sākumā. Beļģijas ostā Ģentē ar kravu ierodas Ainažos būvētais divmastu gafelšoneris "Katarina" - pirmais latviešu "zemnieku kuģis", kas izbraucis ārpus ierastajiem Baltijas ūdeņiem. Daļa no šī brauciena peļņas tiek ziedota Ainažu jūrskolas dibināšanai, par jūrskolas priekšnieku un skolotāju tiek uzaicināts "Katarina" kapteinis Kristiāns Dāls.[39][60]
1864 - 23.novembris. Dibina pirmo latviešu jūrskolu Ainažos.[45]

1870 - Notiek pirmais transatlantiskais reiss ar Ainažos būvēto trīsmastu barkentīnu "Georg". Attālumu no Londonas līdz Montevideo (Urugvaja) kuģis vec 73 dienās, atceļu uz Francijas ostu Havru - 80 dienās. Kuģi vada zviedrs Olafs Olsons.[39][60]

1871 - 2.jūlijs. Daugavā pie Rīgas ugunsgrēks iznīcina 2 kuģus un 39 liellaivas.[57]
1871 - Dibina Ventspils jūrskolu, kas sagatavoja kapteiņus un stūrmaņus. Slēgta 1932. gadā.[18]

1872 - Gaujas krastā pie Turaidas atrod 13,5 m garu plostveda laivu. Tās vadņi bijuši izgatavoti no melnā ozola - tāpat kā 1939. gadā Vecrīgā atrastajam 12. gadsimta tirdzniecības kuģim. Par melno ozolu sauc ozola koksni, kas ilgu laiku nogulējusi ūdenī.[38][40]

1875 - 21jūnijs. Tiek nodzēsta signāluguns Kolkasraga krasta bākā.[67]
1875 - 10.septembris. Tiek iesvētīta Mērsraga bāka.[67]
1875 - Atklāta Engures jūrskola. Pirmā pasaules kara sākumā evakuēta uz Hersonu Ukrainā.[8]

1876 - Dibina Mangaļu jūrskolu, kas sagatavoja tālbraucējus kapteiņus un 1. un 2. šķiras stūrmaņus.[19][22]

1883-1884 - Kolkas sēklī ap 5 km no krasta uz mākslīgas salas uzbūvē vienu no vismodernākajām bākām Eiropā, kura darbojas vēl šodien. [12][30][67]

Kolkas bāka
Kolkas bāka.

1887 - gada sākums. Ģipcinieku būvētais trīsmastu burinieks (barkentīna) "Pollux" ir pirmais latviešu kapteiņa (Kārlis Grīvāns) vadītais kuģis, kas šķērso Atlantijas okeānu. Tas sasniedz Puentapitras ostu Gvadelupes salā Rietumindijā.[31]
1887 - gada beigas. Liepupes jūrmalā būvētais trīsmastu burinieks (barkentīna) "Rota" ir pirmais latviešu kapteiņa (Pēteris Šņore) vadītais kuģis, kas šķērso ekvatoru. Tas sasniedz Rosario ostu Argentīnā.[31]

1889 - jūlijs. Anglijas tuvumā vācu tvaikonis "Trave" stiprā miglā, ejot ar 13 mezglu ātrumu, pārgriež uz pusēm Mangaļos būvēto 3 mast barkentīnu "Dawid". Visi jūrnieki paspēj pārlekt uz tvaikoni.[60]

1890 - Pāvilostā (senāk dēvēta Sakasgrīva, Āķagals) ierīkota osta, kura kalpoja vietējo kravu (ķieģeļu, akmeņu u. c.) izvešanai, galvenokārt uz Liepāju.[8]
ap 1890 - Tīrlauka kūdras purvā atrod laivveida kuģa atliekas. Purva vietā agrāk bijis plašs ezers, no kura iztecējusi Užavas upe.[40]

1891 - Ainažos ūdenī nolaista 4 mastu barkentīna "Andreas Weide" Tas ir lielākais Latvijas piekrastē būvētais zemnieku buru kuģis. Garums 47,6 m, platums 9 m, tilpnes dziļums 4,9 m. Kravnesība 1050 tonnas. "Andreas Weide" kopā ar tā paša gada 6.augustā Ventspilī ūdenī nolaisto "Abraham" ir pirmie Krievijā būvētie četru mastu burinieki. [60]

1893 - Liepājā sāk izbūvēt kara ostu un cietoksni (pabeidz 1908. gadā). Uz turieni bija plānots pārcelt Krievijas impērijas galveno jūras kara bāzi Baltijā, jo toreizējā lielaķā karabāze Kronštate atradās ziemā aizsalstošajā Somu jūras līcī. [12]
1893 - Ķirbižos būvētais 3 mastu gafelšoneris "Alexander" (kapt. Jānis Lielkalns) Ziemeļjūrā 120 jūdzes no Anglijas atrada pusnogrimušu vācu šoneri "Sieverine". "Alexander" apkalpe noņēma no tā visus 6 jūrniekus. [60]

1899 - Rojā ūdenī nolaists 2 mastu gafelšoneris "Taniota" - viens no retajiem latviešu buriniekiem, kurš braucis Melnajā jūrā (Kerča, Poti). [60]

1900 - jūlijs. Ķirbižos būvētā 3 mastu barkentīna "Anna Alwine" Atlantijā sastapa avarējušo, ļaužu atstāto norvēģu dzelzs barku "Ellen", 18 dienās barka tika aizvilkta līdz Vaita salai Anglijā, par to tika saņemta 20000 rbļ. atlīdzība. [60]

1901 - Dibina pirmo zvejnieku biedrību Latvijā - Rīgas jūrmalas zvejnieku biedrību.[20]
1901 jūlijs. - Rīgā notiek pirmā Latvijas kuģniecības izstāde.[20]

1902 - 13.decembris. Pēkšņa vētra un sniegputenis pārsteidz selgā daudzus Mellužu, Asaru, Kauguru, Ragaciema, Bigauņciema zvejniekus - ap 50 zvejnieku noslīkuši. Uz Rīgas tilta esošie gājēji, lai tos neiepūstu Daugavā dabūjuši mesties guļus.[2]
1902 - Ainažos ūdenī nolaists 3 mastu gafelšoneris "Monitor".Tas ir mazākais cariskās Krievijas tirdzniecības flotes burinieks, kurš veicis transatlantijas reisus. Garums 29 m, platums 6,4 m, tilpnes dziļums 2,7 m. Kravnesība 225 tonnas.[60]
1902 - Ainažos būvētā 3 mastu barkentīna "Mikelson" apmeklē Činde ostu, pie Zambezi. Tas ir viens no retajiem latviešu buriniekiem, kurš braucis Indijas okeānā.[60]

1903 - 29.aprīlis. Pēterupē būvētā 3 mastu barkentīna "Capella" noņēma 31 jūrnieku no grimstošā franču šonera "Etoile de Mers".[60]

1905 - 14.oktobris. Ģipkā būvētaiais 3 mastu gafelšoneris "Antares" Ziemeļjūrā saskrējās ar Zviedrijas tvaikoni "Johan Narvik", abi kuģi nogrima. No burinieka izglābās kapteinis, pavārs, 6 gāja bojā. No tvaikoņa 25 cilvēku apkalpes izglāba tikai divus.[60]
1905 - Duntē būvētais 3 mastu gafelšoneris "Widwud" apmeklē Hindi ostu Kenijā. Tas ir viens no retajiem latviešu buriniekiem, kurš braucis Indijas okeānā.[60]

1906 - Atklāj tiešo tvaikoņu satiksmi Liepāja - Ņujorka.[12]

1907 - 24.novembris. Notiek visdramatiskākā no zināmajām latviešu jūras kuģu katastrofām - trīsmastu burinieku "Bangpūtis" un "Milda" sadursme Kategata šaurumā pie Dānijas, kad plosās vētra un sniegputenis. Visi 16 jūrnirki no abiem kuģiem sapulcējas uz "Mildas", bet burinieks pēc dažām stundām nogrimst. Izglābjas tikai "Mildas" stūrmanis Jānis Krūmiņš. "Bangpūtis" pēc divu dienu klaiņošanas pa jūru tiek ievilkts Tonsbergā.[1][60]

1908 - 15.,16.jūnijs. Rīgā Latviešu b-bas namā notiek latviešu zvejnieku kongress.[24]

1910 - Uz Gaujas tilta pie Cēsīm atklāšanu ierodas kuģītis no Rīgas ar svētku viesiem un orķestri.[40]
1910 - 1.oktobris. Vētrā Baltijas jūrā iet bojā ap 20 Krievijas burinieku, starp tiem arī Lielirbē būvētais 2 mastu gafelšoneris "Anna Sirius".[60]

1911 - 1.aprīlis. Lamanša šaurumā pie Vaita salas Upesgrīvā būvētais 3 mastu gafelšoneris "Puhlin" saskrējās ar angļu tvaikoni "Daylesford". Tvaikonis nogrima pēc 5 minūtēm, pēc apmēram 8 stundām apgāzās un nogrima burinieks. "Puhlin", būvēts 1899.gadā, bija viens no pirmajiem latviešu zemnieku buriniekiem, kuram bija metāla nekustamā takelāža.[60]

1913 - 3.janvāris. Ķirbižos būvētais 3 mastu gafelšoneris "Fritz Gustav" izglābj somu kuģa "Gazelle" komandu. [60]
1913 - 22.novembris. Liepupē būvētais 3 mastu gafelšoneris "Gulbis" pie Norvēģijas krastiem izglābj grimstošās norvēģu barkas "Aurora" 12 cilvēku apkalpi. [60]

1915 - 28.marts. Vācu lidmašīnas un torpēdlaivas sāk uzbrukumu Liepājai.[52]
1915 - Daudzās vietās Krievijas Baltijas jūras piekrastē nogremdēti burinieki kā aizžogojums pret vācu kara floti, tai skaitā arī Mērsragā būvētais 2 mastu gafelšoneris "Jacob" Irbes jūras šaurumā.[60]

1918 - decembris. Uz tirdzniecības flotes tvaikoņa "Maiga" tiek pacelts sarkanbaltsarkanais karogs. Tas ir pirmais kuģis, kurš peldēja zem neatkarīgās Latvijas karoga.[12]

1919 - 16.aprīlis. Liepājā notiek landesvēra sazvērestība pret Latvijas Pagaidu valdību; tā gūst patvērumu uz kuģa "Saratov" angļu flotes aizsardzībā.[43]
1919 - Kapteiņa Friča Ziemiņa vadībā no vācu gūsta izbēg 1914. gadā vācu valdības konfiscētais Lielirbē būvētais 2 mastu gafelšoneris "Karniel".[60]

1925 - 1.jūnijs. Atjauno ūdenslīmeņa novērojumus Kolkasragā, uz bākas saliņas trīs reizes dienā plkst. 7, 13, 21 to pārrauga bākas uzraugs.[53]

1926 - Nolaiž ūdenī 4 Latvijas karaflotes kuģus, kas būvēti Francijā (Nantē un Havrā), - zemūdenes "Ronis" un "Spīdola" un mīnu aizžogotājtralerus "Viesturs" un "Imanta".[21]
1926 - Dibina Latvijas kuģu mehāniķu biedrību. Tās uzdevums - uzlabot jūrnieku materiālo stāvokli. Darbojas līdz 1935. gada septembrim, kad to pievieno Latvijas jūrnieku arodbiedrībai.[21]

1929 - 29.marts. Rīgas līcī notikusi iespaidīga ledus torosēšanās (krāvumi). Krāvumu joslas 12-15 m augstumā izveidojušās ap 100 km garā posmā no Mērsraga līdz Saulkrastiem. Ledus biezums 40-50 centimetri.[42]
1929 - Jūrniecības departamenta rīcībā ir novērojumu tīkls ar 67 posteņiem, kuros pastāvīgi tiek mērīts ūdens līmenis.[50]

1932 - Vanagpurvā (Vanagpurs) pie Vīdales Dundagas iedzīvotājs Teodors Freibergs redzējis kuģa galu. Šī purva vietā kādreiz bijis ezers, kas aizaudzis vēl pirms blakus esošā Vīdales (Dieviņezera) ezera nolaišanas 1838. gadā.[40]

1936 - 15.novembris. Jelgavā iebrauc pirmais jūras kuģis "Indra".[14]
1936 - Izrakumos slavenajā vikingu tirdzniecības apmetnē Hedebijā (Jitlandes pussalā, Dānijā) atrod 9. gadsimta kuršu pakavsaktu.[41]
1936 - Ziemeļkurzemē, pie Saunaga ciema atrasts 17. gadsimta kuģa priekšvadņa rotājums.[Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs]

17.gs. kuģa priekšvadņa rotājums.
17.gs. kuģa priekšvadņa rotājums. Atrasts pie Saunaga ciema 1936. gadā.

1939 - vasara. Vecrīgā, senās Rīgas upes gultnes izpētes laikā, arheologi atrod "Rīgas kuģi". Tas bija labi saglabājies 12. gadsimta tirdzniecības kuģis. Turpat blakus tika atrastas arī laivas paliekas, un iepriekšējā gadā arī cita, ne tik labi saglabājušās kuģa atliekas. Diemžēl lielākā daļa no Rīgas kuģa gāja bojā ugunsgrēkā.[38][40]

1940 - 25.janvāris. Vācu zemūdene Ziemeļjūrā nogremdē tvaikoni "Everene". Tas ir pirmais Latvijas flotes upuris Otrajā pasaules karā.[12]

1941 - 22.jūnijs. PSRS - Vācijas kara pirmais Latvijas flotes upuris tvaikonis "Gaisma", kuru vācu torpedkuteri nogremdēja 35 jūdzes no Užavas bākas.[12]

1943 - 23.oktobris. Ventspilī atklāj pieminekli "Jūrniekiem, kuru kaps jūras dzelme". Idejas autors - Ventspils ostas kapteinis V.Ābulnieks.[25]

ap 1958 - Pēc vētras Bernātos zem izskalotas kāpas atklājas gludi apšūta kuģa vidusdaļa. Ar laiku tas pazudis.[40]

1960 - Tiek slēgta Liepājas tirdzniecības osta. Tā kļūst par PSRS Baltijas kara apgabala zemūdeņu un atomzemūdeņu remonta bāzi un Atlantijas tāljūras zvejas flotes bāzi.[12]

1969 - Rīgas līcī no Ķemeriem līdz Gaujas ietekainotiek ļoti iespaidīga ledus kraušanās - torosēšanās. Dažu grēdu augstums sasniedzis ap 12 m un stiepies vairāku kilometru garumā.[51]
1969 - 2.novembris. Latvijā plosās orkānveida vētra. Vēja ātrums Rīgas līcī 32 m/s, brāzmās līdz 40 m/s. Mežos sagāzti vairāki miljoni kubikmetru koku, sabojātas elektrības un telefonu līnijas, dzīvojamās ēkas. Rīgā applūst teritorijas Mīlgrāvī, Daugavgrīvā, Bolderājā.[45]

1978 - Latviešu salidojuma laikā bijušajā hercoga Jēkaba kolonijā Tobago atklāj pieminekli senajiem kurzemniekiem.[36]

1986 - 8.janvāris. Daugavā iepretim Rīgas centrālajam tirgum trīs ūdenslīdēji atklāj apmēram 8 m platas un vairāk nekā 20 m garas kravaslaivas atliekas.[40]

1989 - augusts. Kolkas sēkli un piekrasti apseko Igaunijas jūras pētniecības kuģa "Mare" ūdenslīdēji. Tai neizdodas atrast meklēto - 1625. gada vētrā pazudušos 10 zviedru kuģus.[71]

1990 - 25.jūlijs. Dibina Latvijas Jūras akadēmiju.[4]
1990 - Zemūdens arheologs Voldemārs Rains pie Kolkas bākas atrod lielu 19.gs. burinieku.[71]

1992 - vasara. Zemūdens arheologs V.Rains pie Kolkasraga apseko agrāk zināmu, senu ozolkoka vraku. Tā garums ir 12 metri.[71]

1993 - janvāris. Plosās vētra, kā rezultātā notiek iespaidīga jūras krasta erozijano Nidas līdz Kolkai; piemēram, Jūrkalnes pagasts zaudē ap 2 ha lielu platību.[32]
1993 - 20.maijs. Ventspili atstāj pēdējais Krievijas robežapsardzes kuģis.[23]

1996 - 30.augustā. Valsts prezidents izsludina likumu par Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas jūras robežu.[4]

1997 - Latvijas Jūras administrācija sadarbībā ar Zviedrijas speciālistiem veic jūras akvatorijas izpēti Irbes šaurumā. Tās laikā izdodas atrast vairāku kuģu vrakus.[71]

1999 - Zviedru pētniecības kuģim "Altair", ar sonoru pārmeklējot jūras akvatoriju pie Kolkasraga, izdodas precīzi noteikt 18 kuģu vrakus, par kuru esamību bija zināms no iepriekšējiem pētījumiem. No vrakiem tikai viens tika pētīts pirmo reizi - dāņu fregate "Nord Sternen", būvēta 1874.gadā, nogrimusi - 1903.gadā.[71]
1999 - vasarā. Kolkā strādā zemūdens arheologa Voldemāra Raina vadīta ekspedīcija, kuras laikā tiek pētīti divi piekrastē atrastie kuģa vraki. Viens no tiem 20x6 metrus liels, gatavots no ozolkoka. Iespējams šis kuģis bijis no vēlajiem viduslaikiem.[71]

2008 - rudenī. Salmes ciemā Sāmsalā strādnieki atrod ap 11,5 metru garu vikingu kuģi. Pēc pusotra gada 30 metru no tā atrod vēl vienu ap 17 metrus garu kuģi. Šajos kuģos bijuši apglabāti 41 vikings, kas krituši kaujā ap 750 gadu.[89]

2010 - 3.septembris. Kolkā pie Ūšiem tiek izskalots 19.gs. kuģa vraks.

uz augšu